Saspēle starp fasciālajiem ūdeņiem, limfātisko sistēmu un asinsriti ir smalka, sarežģīta un prātam neaptverami gudra. Mēģinot to visu saprast bioķīmiskā līmenī, nākas nopietni pabrīkšķināt smadzenes, taču savos ierakstos un arī nodarbībās es par visu mēģinu runāt tikai tā saucamajā “cilvēku” vai vieglajā valodā. Tā arī šoreiz.
Pastāv kāda kopsakarība – ne vien mūsu emocionālais stāvoklis, ko regulē iekšējā bioķīmija, kas peld "ūdeņos", bet arī visa mūsu veselība kopumā, un īpaši – mūsu imūnsistēmas funkcionētspēja, ir atkarīga no tā – cik tīri vai piesārņoti ir mūsu iekšējie ūdeņi. Ūdeņi, kuru tilpums mūsos ar katru nākamo dzīves gadu sarūk. Cik brīvi tie plūst un cik ļoti tiem ir vai nav jācīnās cauri sastrēgušiem, saspiestiem vai aizaugušiem audiem un vadiem.
Tāpat kā kokos riņķo sulas, tāpat tās riņķo arī mūsu mīļajos ķermeņos.
Ar katru nākošo fiziskās dzīves gadu mēs jūtam arī to – kādā neticamā tempā organisms aizsērē, ja viņu regulāri un dažādi neizkustinām. Tas atsaucas uz mūsu labsajūtu, ārskatu uz sāpju daudzumu un intensitāti. Un pāri visam – uz mūsu imūnsistēmas spēju apieties ar ķermenī nonākušajiem ēdieniem, dzērieniem, vīrusiem, baktērijām un daudz dažādiem citiem ciemiņiem. Tātad – uz mūsu imunitāti pret ārējiem un iekšējiem ciemiņiem pēc tam, kad organismam ar to visu ir vai nav izdevies tikt kaut kādā skaidrībā.
Lai iekšējo ūdeņu attīrīšanas sistēmas labi funkcionētu un kā čaklas apkopējas savstarpējā un veiklā saspēlē aizvāktu visu, kas var palikt pāri un kaitēt, organisma šķidrumos ir nepieciešama KUSTĪBA – PLŪSMA, RITE, VISU KAKTIŅU un STŪRĪŠU APŪDEŅOŠANA.
Un to veicina regulāras kustības – regulāra staigāšana, ziemā – slēpošana, vasarā – riteņbraukšana, skriešana (kam tā der), elpošana, kas kustina diafragmu, limfodrenāžas un fasciālo šķidrumu stimulējošas masāžas un vingrošanas, daudzdimensionālas staipīšanās un vēl dažādas stimulācijas. Klāt vēl varam pielikt pavisam specifiskas tehnikas no jogas un citām praksēm. Protams, to visu vēl iespējams veicināt un uzlabot, mainot uztura ieradumus, ja tie ķermeņa ūdeņiem un iekšējai videi kaitē.
Mūsu ķermenis ir pati daba, un ziemā viņš pa pusei guļ. Un – tāpat kā lauva – negrib, ka viņu rausta aiz ūsām un lieki tracina. Tad nu mēs gada tumšākajā un lēnākajā laikā varam gudri izvēlēties tādas kustības un tādā intensitātē, ka tās visu maigi izkustina, nevis izsmeļ mūsu iekšējos resursus. Uz pavasara pusi, kad kokos sulas riņķos straujāk, arī ķermenis gribēs kustēties savādāk.
Pavadot laiku mājsēdē, kas patiešām ir saistīta ar neaptverami ilgu sēdēšanu, es sevi dažādi nodarbinu. Šobrīd intensīvi darbojos ar dažādām drenāžas praksēm un pārbaudu tās uz sava ķermeņa. Līdzšinējo fasciju prakšu krātuvīte bagātīgi papildinās. Lēnā un mazliet slinkā limfa un gudrās fascijas ir atslēgas. Venozā rite čakli pieslēdzas pēc tam. Mani tas viss ļoti aizrauj un iedvesmo!