Internets ir pilns ar rakstiem par to, cik svarīgi ir nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, tādēļ nerakstīšu vēl vienu didaktiski pamācošu rakstu. Lai gan arī šis apkpojums izskatīsies pietiekami didaktisks. Savilku dažas atziņas, kuras izskanēja Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā konferencē "Sports un aktīva novecošana" nupat – pagājušajā piektdienā. Precīzi fizioloģiskie skaidrojumi šoreiz lai paliek – informācija būs populārzinātniskā jeb tā saucamajā “cilvēku valodā”. Atziņas, kuras attiecas arī uz mums visām.
1. Regulāras, pareizi dozētas un tehniski tīras fiziskās aktivitātes ir tikpat svarīgas kā ēšana, dzeršana, miegs, mentālais treniņš un relaksācija.
2. Pieaugot fiziskajam vecumam, jākustas ir arvien vairāk – pareizi dozētā un vecumam atbilstošā veidā. Pieaugot fiziskajam vecumam, tie vairs nebūs maratoni, spēka treniņi katru dienu līdz izsīkumam un citi agresīvi kustēšanās veidi. Izņēmums varētu būt, sporta ārsta, profesora Lāriņa vārdiem izsakoties, "ģenētiskie īpatņi".
3. Fizisko aktivitāšu dozēšanas ieteikumi dažādos avotos ir dažādi. Pati minimālākā apzinātas, organizētas fiziskās aktivitātes doza vienā nedēļā ir 3 reizes pa vienai stundai. Tajās jāietilpst gan spēka, gan lokanības vingrinājumiem, gan aerobajai slodzei (sirds-asinsvadu sistēma – ritenis, soļošana, nūjošana, ātra iešana), gan līdzsvara un koordinācijas vingrinājumiem.
4. Ravēšana un trauku mazgāšana nav fiziskās aktivitātes. Veselību veicinoša fiziskā aktivitāte notiek tad, kad apzināti tiek paaugstināta sirdsdarbības frekvence un pielietots spēks, tajā skaitā – pārvietojot pašam savu svaru. Tā ir dažāda, vecumam un fiziskajai sagatavotībai atbilstoša vingrošana, kurā jūtama piepūle un ir mēreni grūti.
5. Trīsdesmitgadniece nevar sportot tāpat, kā to darīja savos 20 gados, 40gadniece nevar sportot tāpat kā 30 gados, un 50+ sievietes ir īpašs stāsts. Tas ir sievietes vecums, kurā jāturpina un arvien vairāk jārūpējas par savu ķermeni. Tas notiek, vingrojot un dažādi kustoties arvien regulārāk un apzinātāk, izslēdzot no sporta aktivitātēm visu, kas sievietes organismu grauj. Tas nozīmē – izslēdzot no praksēm jebkurus pārspīlējumus. Un tas nozīmē ņemt vērā pilnīgi visas izmaiņas, kuras sievietes organismā atnes menopauze. Vidējais menopauzes iestāšanās vecums ir 50/51 gads.
6. Sievietēm 40+ un jo īpaši sievietēm 50+ līdzās regulārajai aerobajai aktivitātei (ritenis, nūjas, ātras pastaigas pa 1 stundai kā minimums 2 reizes nedēļā) ikdienā jāievieš regulāri spēka vingrinājumi (2-3 reizes nedēļā pa pus stundai) – pareizi dozēti, individuāli piemēroti – gan ar savu svaru, gan ar piemērotiem svariņiem. Kāpēc tā? Tādēļ, ka spēka vingrinājumi ir praktiski vienīgais veids, kā sievietei izvairīties no osteoporozes. Tas notiek tā – spēcīgāks, “pilnāks” muskulītis ar lielāku spēku ķeras klāt pie kaula, pie kura tas ir piestiprināts. Tādējādi kauls kļūst stiprāks, “pilnāks” un neizdilst “tukšs” osteoporozes iespaidā. Un, vecumam pieaugot, – stiepšana, stiepšana un vēlreiz ķermeņa stiepšana!
7. Regulāra, pareizi dozēta un individuāli piemērota fiziskā aktivitāte ir visu (VISU!) slimību profilakse un laba garastāvokļa nodrošināšanas līdzeklis – paaugstinātas un piemērtotas fiziskās aktivitātes laikā organismā izdalās visdažādākie “laimes hormoni” un “dabiskās narkotikas”. Tādēļ fiziskā aktivitāte rada pozitīvu atkarību.
8. Par sieviešu lielāko biedu. Slavenie pēdējie "liekie" 2 vai 3 kilogrami, kurus sievietes ar paššaustīšanu un autoagresiju mēģina “dabūt nost” no sava mīļā ķermeņa – vēdera un gurniem, visbiežāk ir vardarbība pret savu dabisko sievišķību. Ne velti daba ir iekārtojusi mehānismu, kurš šos tā sauktos “pēdējos liekos” kilogramus tik viegli negrib laist vaļā – tajos producējas estrogēns, sievišķais hormons. Izmisīga “svara dzīšana”, iestājoties menopauzei, nozīmē tā jau izsīkušo sievišķo hormonu pilnīgu sabrucināšanu un osteoporozes riska paaugstināšanu. Cits stāsts ir aptaukošanās – tās pirmie negatīvie marķieri būs redzami asins analīzē un citos veselības parametros, vispirms skarot sirds-asinsvadu sistēmu un locītavu veselību.
9. Visi pieaugušie cilvēki katru dienu noveco, un šo procesu nav iespējams apstādināt, arī vingrojot un kustoties nē. Ja cilvēkam Dievs lēmis nodzīvot līdz sirmam vecumam, tad vecumā viņš ir vecs. Cilvēka laicīgais apvalks – fiziskais ķermenis – neatgriezeniski nolietojas un dara to katru dienu. Visu mūžu regulāri veiktas fiziskās aktivitātes palīdz novecot izlīdzinātāk, jā – arī lēnāk, un tās palīdz izvairīties no veselības traucējumiem, kuri neglābjami rodas tad, ja cilvēks ir fiziski neaktīvs. Taču arī fiziski aktīvi cilvēki slimo. Savas fiziskās nevarēšanas un ierobežojumu pieņemšana, turpinot būt fiziski aktīvam sev piemērotos veidos, ir sevis paša mīlestības izpausme savā mīļajā ķermenī.
10. Ir vēl ļoti daudz, neskaitāmi daudz tēmu, un katrā no jau minētajām varētu laisties dziļāk, bet šai reizei pietiks.
EJAM KUSTĒTIES!