Pēdējā laikā nodarbībās nepārtraukti skandinu par sāpju terapeitu Vācijā, kuram aktīvi sekoju un kura stāstīto tikpat aktīvi citēju. Lai viņš nekļūtu par mītisku personu, uzrakstīšu par viņu mazliet vairāk.
Dakteris Roland Liebscher-Bracht kopā ar savu sievu Dr. Med. Petra Bracht jau 30 gadus darbojas ar un ap ķermeņiem. Nupat iznākusi viņa grāmata “Meli par artrozi”, kurā tiek parādīts tas, kas notiek ar cilvēka ķermeni, ja to regulāri nevingrina un nestaipa.
Dakteris savā praksē īpašu uzsvaru liek tieši uz fasciju – dažāda veida pašmasāža ar rulli un citiem rīkiem + stiepšana, stiepšana un vēlreiz stiepšana. Viņa paspārnē ir izveidojies arī jogas atzars FaYo, kurā notiek darbošanās ar fasciju ķermeni. Tās ir ķermeņa pozas, kurās sevi stiepjam tā, ka dažreiz "izskatās pēc ķēma", jo fascijai vajag daudzdimensionālu pieeju.
Neskaitāmajos profesionālajos video (tos vismaz daļēji var uztvert arī tad, ja nesaprot vāciski) viņš atgādina – sevi ir jāstaipa katru dienu, – citādi ķermenis neatgriezeniski aizaug ar liekām fasciju struktūrām, locītavas un mugurkauls fiksējas, tajos izbeidzas normāla vielu maiņa, un visi šie procesi noved pie deformācijām, iekaisumiem, sāpēm, artrozēm, nervu sistēmas un orgānu darbības traucējumiem un tā tālāk...
Bēdīgā ziņa no daktera visiem, kam “nav laika sev” un slinkums, un citi attaisnojumi regulāri ņem virsroku, – vingrošana un sevis stiepšana un kustēšanās reizi nedēļā neskaitās. Tas ir jādara katru dienu – vismaz 20 minūtes. Vienīgā no vingrošanas brīvā diena, ko "dakter's dod" – ir svētdiena.
Es domāju, ka pamatīga ņemšanās ar savu ķermeni uz paklājiņa reizi nedēļā 2 stundu garumā tomēr skaitās gan. Taču ir skaidrs, ka ar to vien ir par maz. Pārējās dienās der pastaigas, izstaipīšanās, parullēšanās mazākās dozās un dažādas citas kustības. Un dziļā elpošana! Jo tā masē fascijas struktūras, kas atrodas ķermeņa dziļākajos slāņos – diafragmā, ap orgāniem.
Jāvingro ir gudri, katra individuālajām vajadzībām, dzimumam, vecumam un vēsturei atbilstoši – visu mūžu, regulāri un nepārtraukti. Izņemot reizes, kad esam sevi pakļāvuši tik lielam fiziskam un emocionālam stresam, ka ķermenis ir nolēmis atpūsties, paslimojot un guļot līmeniski.
Pavasaris nāk ar saulīti un gaismu, un kustēšanās atkal kļūst vieglāka, priecīgāka un dabiskāka. Ziemas miega bedre ir aiz muguras.
Lai esam veseli un tiekamies uz paklājiņiem!