Prakses nozīme un pūķis

Joga ir tik milzīgi plašs lauks, ka pamatu iemūrēšana vien var prasīt gadus, tajā skaitā jogošanu un informācijas apgūšanu pēc iespējas dažādās vietās, kopā ar dažādiem cilvēkiem, kuri jogu ierāda un vada (pasniedzējiem, instruktoriem, skolotājiem u.c.). Lai ieraudzītu, cik dažādi tiek interpretēti vieni un tie paši jēdzieni. Lai apjaustu, ka cilvēki, kuri vada jogas prakses, informāciju interpretē paši caur sava personīgo pieredzi. Lai beigu beigās uzticētos paši sev un nonāktu pie slēdziena, ka būs vien jāatrod pašam SAVA JOGA. Tāpat kā sava, unikālā dzīve. Akūtākajos gadījumos nonākot līdz pat “find the Guru, kill the Guru”.





Šajā laikā, kad dažāda veida informācija par garīgajām praksēm un to neskaitāmajiem atzarojumiem pakāpeniski sāk dezorientēt teju ikvienu cilvēku, kurš vēl nav apstājies pie atziņas, ka dziļākā jēga pieredzes iegūšanai ir pati prakse, nevis citu cilvēku interpretācijas par tām, kļūst arvien mulsinošāk runāt, stāstīt vai vēl ļaunāk – mēģināt kādam pateikt, “kā ir patiesībā”, “kā ir pareizi”, “kā vajadzētu darīt” un kura ir tā “īstā joga” vai vēl kāda cita prakse (dzīve).

Praktizētājiem “ar stāžu” pašiem pakāpeniski kļūst skaidrs, ka tas, kas izraisa pārmaiņas jeb transformācijas, ir pati prakse/prakses. No tām neviens praktizētājs izbēgt nevar – tam jau prakse ir paredzēta. Un viņiem pakāpeniski zūd vēlēšanās iegūt “vēl vairāk informācijas”. Kādā brīdī gandrīz katrs iziet cauri fāzei – “lieciet mani mierā ar savām gudrībām!”. Informācija pakāpeniski sāk traucēt iet pašam SAVU CEĻU un justies tajā brīvam, nevis ieslodzītam. Prakse pati ved cilvēku arvien tālāk un dziļāk, un visnepieciešamākās atziņas (t.sk. vērtību maiņa, dzīves notikumu maiņa, attieksmes maiņa utt.) tālākajā ceļā atnāk caur cilvēku pašu, nevis no malas.

Neskatoties uz to, intelektuāla informācijas pārstrāde, interpretēšana un tālāknodošana notiek un joprojām notiks, atstājot katra paša ziņā – kuru lasīt, kuru nē, kuru uzklausīt un kuru izmest kā nederīgu. Sev noderīgas informācijas izšķirtspējas labākais ceļvedis ir cilvēka paša apzinātība.

Atgriežoties pie cilvēkiem, kuri praksi uzsāk šajā informācijas pārsātinājuma laikā, arvien būtiskāk ir turēties pie prakses reālās daļas. Pie zemes. Pie ķermeņa. Pie tā – nevis, ko mēs katrs par praksi domājam, bet gan – ko mēs katrs pats AR SEVI varam DARĪT. Un darīt to pēc iespējas veselīgākā un savu fizisko ķermeni saudzējošākā veidā.

Ķermeņa pozu jeb āsanu prakses saudzīgumu nodrošina pamatīga jogas anatomiskās biomehānikas apgūšana. Iedziļinoties un “iekopējot” to savā ķermenī, turklāt ļoti individuālā veidā, praksi ar laiku ir iespējams padarīt arvien intensīvāku, stiprāku un jaudīgāku, nenodarot sev pāri. Intensīva jogas prakse bez šo principu apgūšanas fiziskajā ķermenī var radīt dažādas traumas.

Ir kāda jogas poza, kuras neiedomājami plašo iedarbību spektru vēlos ierakstīt šodien arī šeit!

Tas ir ikviens izklupiens, kuru prakses laikā veicam. Pozai dažādās jogas sistēmās tiek doti dažādi apzīmējumi. To mēdz dēvēt par Sprinteri, par dziļo izklupienu (uz ceļa, stāvus, statiski, kustībā, savērpjoties utt.). Tās klasiskais nosaukums ir Pusmēness (Anjaneyāsana). Yin Yogā, pasīvā versijā to dēvējam par Pūķi.

Lai iedvesmotos tālākajai praksei, te ir apkopoti daudzie labumi, kurus šī it kā tik vienkāršā poza mūsos izraisa.


Praktiskai lietošanai, dažādām dzīves situācijām.


  • Poza palīdz izstiept Iliopsoas muskuli abās pusēs. Tam ir tendence kontrahēties, savilkties un saīsināties un vairs neatslābt. Iliopsoas muskuļu savilkumi un neelastīgums pārslogo mugurkaulu un izraisa sāpes muguras lejasdaļā. Šo muskuļu savilkumu iemesls mēdz būt ne vien tālāk uzskaitītie iemesli, bet arī dažādas spēcīgas emocijas, īpaši – bailes.

  • Gūžu locītavu kustīgumu pamazām samazina arī sports – riteņbraukšana un skriešana. Tādēļ arī pēc ikdienas riteņbraukšanas pozu praktizē uz abām pusēm 3 - 5 minūtes.

  • Arī ilgstoša sēdēšana samazina kustību amplitūdu gūžu locītavās Lai to novērstu, tiek ieteikts ik pēc divām sēdēšanas stundām 2 minūtes praktizēt pozu uz abām pusēm.

  • Poza izstiepj arī fasciālos savilkumus iegurnī un atjauno dažādu audu asinsriti – būtisks aspekts uroģenitālās sistēmas veselībā.

  • Iegurņa muskuļi fizioloģiski ir sasaistīti ar diafragmu. Ja tie ir savilkti, ir ierobežota cilvēka elpošana un līdz ar to – mentālā un emocionālā labsajūta un skābekļa piegāde visām organisma sistēmām. Poza šo saikni izklupiens/elpošana atkal līdzsvaro.

  • Poza palīdz “atdzesēt” limbiskās/emocionālās smadzenes emocionāla uzbudinājuma, aizkaitinājuma, baiļu un citu spēcīgu emociju gadījumos.

  • Poza ir izcila fiziskā un emocionālā premenstruālā sindroma profilakse.

  • Poza palīdz atbrīvot mēnešreižu izraisītas sāpes augšstilbos, palīdz atslābināt spazmas iegurnī un harmonizēt mēnešreižu procesu.

  • Poza atbrīvo muguras lejasdaļu.

  • Variācijā ar paceltām rokām, atbrīvo no sasprindzinājuma plecu daļu, atver starpribu muskuļus, atver/aktivizē plaušas, padziļina elpošanu un stimulē sirdsdarbību.

  • Ierosina gremošanu, vielu maiņu. Pozīcijā, kurā vēders saskaras ar augšstilbu, iespējams praktizēt diafragmālo elpu, tādējādi veicot iekšējo orgānu pašmasāžu-stimulāciju.

  • Variācijā ar atliekšanos – stimulē un masē nieres – regulē gan nieru, gan virsnieres funkcijas.

  • Veicina venozo atteci un limfātisko cirkulāciju. Darbojas kā iekšējo “vadu sūknis”. Palīdz pret piepampumu, tūskām.

  • Vairo izturību, spēku, uzticēšanos sev pašam un iekšēju skaidrību.

  • Poza attīsta līdzsvara izjūtu un balansē abas smadzeņu puslodes.

  • Izcila poza osteoporozes profilaksei.

  • Poza iedarbojas uz visu cilvēka enerģētisko sistēmu, īpaši aktivizējot pirmos divus centrus. Atliecoties – sirds centru.


Ajūrvēdiskā iedarbība


  • VĀTA – Samazina Vātu, ja poza tiek izturēta pietiekoši ilgi. Papildus – intensīva, dziļa elpošana. Kustībā – lēni.

  • PITTA – paceļ Pittu, jo poza intensīvi ierosina un uzlabo audu vielu maiņu (audu Agni). Lai paceltu Pittu, pozu apvieno ar intensīvu, dziļu pilno jogas elpošanu. Lai Pitta neiziet no līdzsvara – kustībā pozu praktizē lēni un apzināti.

  • KAPHA – Samazina Kaphu, ja pozu iztur ilgi, līdz ķermenis sāk svīst. Labākā Kaphas samazināšanas elpa ir ugunīgā elpošana vai intensīva, dziļa pilnā elpošana. Kustībā – intensīvi.


Ķermeņa poza kļūst par jogas pozu un pakāpeniski izraisa transformāciju tad, ja līdzās dziļajai elpošanai, tajā tiek praktizēta klātbūtne jeb apzinātība.

Kontrindikācijas: akūtas sūdzības iegurņa un ceļu locītavās, iekaisumi, piepampumi vai artrozes ceļos, akūtas sūdzības muguras lejasdaļā, akūtas trūces, smagi Pittas traucējumi – iekaisumi, karstumi.

Un noslēgumā. Dabiski un brīvi kustīgas gūžu locītavas un “telpiskumu iegurnī” jogas slengā dēvē par Happy Hips – gan ķermeniskā, gan psiholoģiskā nozīmē. Atbrīvojot iegurnī esošo muskuļu un fasciju savilkumus, psihosomatiski atbrīvojas arī cilvēka emocionālie un mentālie "savilkumi" – iesīkstējuši uztveres, domāšanas un attieksmes modeļi un neapzinātas vai apspiestas emocijas. Veidojoties telpai un kustīgumam iegurnī, pakāpeniski tas pats notiek arī ar cilvēka prātu, emocijām un pašam sevis un dzīves notikumu uztveri!