Laukos Dieviņš šalc rudo koku balsī, sprakšķina caur krāsns muti un burbuļo upes rokās. Un pamirkšķina man ar tālumā redzamās lauku baznīciņas gaiļa aci. Stāvu uz augsta tilta, kur daudzkārt nācu uz jaunā radīšanu un drosmes saņemšanos. Un tieši šeit sūtu pateicību arī jums, mīļie, kas pēdējos divos mēnešos bijāt klāt un piedalījāties visā, kas tapis jauns. Lai turpinās mums visiem tā – dziļāk iekšā rudenī, arvien radoši un auglīgi.
top of page
bottom of page