Šis raksts, kurš tapis nu jau ļoti sen – 2013. gadā, toreiz ar nosaukumu “Regulāras meditācijas augļi”, ir pārcēlies uz šo lapu viena galvenā iemesla dēļ. Tas iedvesmo, ja saskaitām kopā visu to labo, ko meditācija mums var sniegt.
APZINĀTĪBAS MEDITĀCIJA palīdz cilvēkam apzināties pašam savu domu un emociju patvaļīgo darbošanos. Tā attīsta spēju vadīt pašam savu prātu. Tās "mērķis" – mazināt cilvēka ciešanas, kuru pamatā ir pašam sava prāta un ego patvaļas neapzināšanās.
Meditācija ir ceļš atpakaļ pie sevis. Pie sevis īstā. Pie savas dvēseles.
Psihofizioloģiskie (emocijas, domas, ķermenis) aspekti.
Meditācija atveseļo un atjauno cilvēku gan psihiski, gan fiziski.
Nonākot savā dziļumā, automātiskā, „šablonveida” domāšana un reaģēšana iznāk virsapziņā, tā ļaujot cilvēkam pašam to apzināties un apzināti mainīt, radot jaunus neironu savienojumus smadzenēs.
Meditācijas prakses iespaidā cilvēks kļūst klātesošs arī "grūtās" dzīves situācijās un vairs nereaģē automātiski – sev un citiem kaitīgā veidā.
Meditācija nomierina emocijas un samazina trauksmes un stresa izraisītos simptomus cilvēka psihē un ķermenī.
Meditācija attīra prātu no negatīvām domām un attieksmes, no ego vēlmes dominēt, no cilvēka patībai neatbilstošiem stereotipiem.
Meditācijas izraisītā apzināšanās ļauj ikdienā negatīvo/graujošo apzināti aizstāt ar pozitīvo/radošo.
Meditācija līdzsvaro un nomierina prātu. Mierīgs prāts dzīvē uz daudz ko vairs nereaģē, bet paliek „neatkarīga novērotāja” lomā.
Meditētāja prāts ir mierīgs, taču ne pasīvs. Tas, gluži pretēji, kļūst asi domājošs un spējīgs intensīvi koncentrēties, cilvēkam paliekot iekšēji atslābinātam situācijas vērotājam.
Meditācija pakāpeniski izšķīdina cilvēka vēlmi aizsargāties tad, kad neviens neuzbrūk un kontrolēt tad, kad var ļauties un atslābt. (Attieksmes, kuras vairo psihisko un ķermenisko spriedzi).
Meditācija atraisa spēju dzīves stresa situācijas izdzīvot caur paļāvību.
Meditācija, apturot domu, emociju un maņu patvaļu, ļauj būtiski un jūtami uzkrāt enerģiju. Meditējoša cilvēka enerģija "plūst pāri malām".
Meditācija ļauj ātrāk atgūt līdzsvaru, ja kāda dzīves situācija ir no tā „izsitusi”.
Garīga prakse, apziņas paplašināšanās, transformācija.
Caur meditāciju cilvēks iegūst spēju būt un dzīvot TAGAD stāvoklī – dziedināšanu visos līmeņos. Enerģijas plūsmas līdzsvarošanos visos ķermeņos.
Meditācija atver apziņu, kurā cilvēks piedzīvo neierastu drošību pats sevī: "Esmu pats sev labākais draugs. Es sev uzticos. Es sevi mīlu".
Meditācija vairo līdzcietību, dziļāku izpratni un mīlestību pret līdzcilvēkiem un pasauli.
Meditācija atbrīvo no vēlmes meklēt baudas un prieku tikai ārpasaulē. Meditētāja paša iekšējā pasaule atver liela prieka un laimes avotu.
Meditācija atbrīvo cilvēku no daudzu ciešanu cēloņa – no gaidīšanas (gaidām) un vēlmes kaut ko dzīvē iegūt un piedzīvot par katru cenu. Reizēm negaidīšana vai nepieķeršanās iecerētajam par katru cenu izrādās dziedinoša.
Caur meditāciju cilvēks iemācās atšķirt pārejošo no mūžīgā. Neuztraukties par sīkumiem.
Meditācija attīsta izteikti spēcīgu intuīciju, kurai cilvēks sāk uzticēties un sekot.
Meditētājs ierauga, ka „ne viss ir tāds, kā izskatās”. Ka ārējā pasaule ir savā ziņā „virtuāla” un kļūst reāla tikai caur attieksmes piešķiršanu tai. Ka pasaule atspoguļo (parāda) procesus cilvēka prātā.
Meditējošs cilvēks sāk pasauli saskatīt tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādu to patvaļīgi iekrāso seni uztveres „šabloni” un par stereotipiskām kļuvušas emocionālās reakcijas.
Meditācija atver cilvēka apziņu Visuma likumiem un ļauj tos saskatīt ikdienas situācijās.
Nemierīgā prātā un saspringtā ķermenī nevar ieplūst augstāku frekvenču informācija. Meditējot cilvēks atveras sava gara informācijai un enerģijai. Tiek uz sava ceļa. Piedzīvo spēku pieplūdumu. Jūt, ka tiek virzīts, spēcināts un atbalstīts no „Augšas”.
Meditācija ir ceļš, kurš ļauj piedzīvot jaunu apziņas dimensiju un nokļūt telpā viņpus prāta. Saplūšanu ar Augstāko Apziņu, Dievu, visaptverošas mīlestības lauku. Apziņu jeb Lauku, kuram piešķirti dažādi nosaukumi, bet kuru nav iespējams ietērpt vārdos.
Meditācija ļauj cilvēkam pašam caur sevi piedzīvot spārnojošu visa vienotības apziņu.
Izplešanos. Lielo tukšumu. Plūsmu. Caur savu dziļumu pieredzi uzzināt – kas ir neduālisms. Piedzīvot apziņas atvēršanos un izplešanos – atmošanos.