Atslābt, atmaigt, nebūt perfektam un tajā pašā laikā būt visperfektākajam, kāds vien jelkad ir radīts.
Izstiepties, atjaunoties, izņurrāties, atspringt, atlaist, mīļot sevi, iemīlēt no jauna.
Pa tam lāgam fokusēt Mīlestības laukā, peldēties gaismas vannā un palīdzēt savam mīļajam ķermenim novecot mazliet lēnāk. Atgūt elastību vingrumu, kustīgumu un dzīvesprieku.
Un tā mēs katrs te varētu rakstīt gari un plaši, kas esam iepazinuši, ko dod yin joga jeb fasciju/locītavu maigā dzīļu prakse. Un ko viņa dod tad, kad tai klāt vēl nāk instrumentu skaņas un Antas dziedāšana! Laimes hormonu miljonu tāda prakse dod!
Un to nevar aprakstīt, tas jādara un jājūt pašam!
“IEIET KAĶĪTĪ” – tā es to reiz nosaucu, kad visi kopā iņojām. Un ne tikai nodarbībās vien. Kad iemanās, tad kaķītī var ieiet jebkur!