Cilvēkam ir neiespējami dzīvot nepārtrauktās bailēs un pretestībā. Tikpat neiespējami un mokoši ir dzīvot sāpēs. Fiziskās vai emocionālās. Pasaulē nav neviena rīka, kurš tās spētu izdzēst momentā un neatgriezeniski, liekot aizmirst par pieredzi, ko caur tām gūstam.
Bet pasaulē mūsu visu lietošanā ir dažādi instrumenti, kuri mums ļauj izplesties un atpūsties sevī un Mīlestības laukā, kad ir grūti. Krīzēs, grūtībās, slimībās, smagās emocijās, stresā, trauksmē. Dzīves periodos, kad šķiet, viss ir apgriezies kājām gaisā un manis vienkārši nav.
Instrumenti, caur kuriem mēs pavisam reāli varam piedzīvot – kā tas ir – būt un palikt pie sevis, lai kas notiktu apkārt. Un arī tad, kad viss ir labi!
Šorīt, meditējot, liekot kopā noslēdzošās online kursa "Ķermenim un Dvēselei" nodarbības ķermeņa pozas un meditācijas pieturpunktus, pierakstīju tādu kā formulu. Kā vārdu virkni. Ko pielikt sev prakses paklājiņa galā, pie gultas, uz ledusskapja vai desktopa.
To, kas palīdzējis man pašai, ejot cauri dziļām krīzēm un bedrēm.
Mēs varam dalīties tikai ar to, kas ir mūsos, un mēs nevaram un mums nav nekādu tiesību kādu mācīt un sniegt kādam nelūgtus padomus.
Šorīt dalos, mīļie. Man ir grūti nedalīties. Lūdzu, ņemiet, ja jums kaut kas no tā noder! Rītvakar darīsim to kopā uz paklājiņiem – caur saviem mīļajiem, siltajiem ķermeņiem!
APSTĀTIES
PALIKT AR SEVI
ATSLĀBINĀTIES
ELPOT
SILTAS ROKAS uz SAVA ĶERMEŅA
FOKUSS SIRDS TELPĀ
ATMAIGT
PIEŅEMT
ĻAUTIES
PADOTIES
IZKUST
NEPRETOTIES
IZPLESTIES
DZIEDINĀTIES
PIEPILDĪTIES ar MĪLESTĪBU un ENERĢIJU
PATEIKTIES
Un tālāk jau -
DOTIES DZĪVĒ, PALIEKOT SEVĪ, MĪLOT un PIEŅEMOT SEVI
RĪKOTIES un DARĪT, IZJŪTOT SAVAS VAJADZĪBAS un ROBEŽAS
PALIKT SEVĪ un DIEVĀ, lai kas notiktu apkārt.