Audzinātājas atziņu krājums: par fizisko ķermeni un kustēšanos

Tik tālu ir. Audzinātaja brīvdienā relaksējas, sēž saunā, vēro cilvēku ķermeņus, un viņas galvā uzstājīgi virknējas atziņas. Tā notiek, kad nolem atpūsties, bet ir sākusies atjaunošanās.





Pēdējos pāris gados, kad man iznācis burtiski rokās turēt pavisam slimus ķermeņus un kad daudzkārt un atkārtoti esmu saņēmusi trīs jautājumus: ko es ieguvu mācībās, kā es izārstēju muguru un vai es lietoju enerģētiskās aizsardzības tehnikas, man nebij jaudas atbildēt.


ŠODIEN BEIDZOT IR! Bet tagad man nemaz vairs negribas gari rakstīt blogā. Tāpēc trenēšos īsrakstīšanā!


AUDZINĀTĀJAS ATZIŅU KRĀJUMS "PAR FIZISKO ĶERMENI un KUSTĒŠANOS". Spontānā randomā, kur ar vārdu "vingrināšanās" ir domātas visdažādākās ķermeņa prakses.


Cilvēkam piemērota kustēšanās ir kaifs, prieks un bauda, nevis mokošs pienākums.
Mīlošas, apzinātas attiecības ar savu mīļo ķermeni ir laimīgas dzīvošanas pamatā.

Cilvēkam vajag kustēties. Fiziskais ķermenis, kurš netiek regulāri izkustināts, sažūst, aizsprostojas un sāp – gan fiziski, gan psiholoģiski.


Fiziskā ķermeņa sāpes RETI, ĻOTI RETI ir tikai fiziskā ķermeņa sāpes. Tajā skaitā traumas.

Cilvēka fiziskajam ķermenim nepatīk, ja tas ilgstoši tiek vingrināts lineāri. Tas bieži vien ir iemesls vingrošanas izraisītām sāpēm. Ķermeņa dabiskā kustēšanās ir DAUDZDIMENSIONĀLA.

Cilvēka fiziskais ķermenis var ņemt ļaunā, ja viņu vingrina mehāniski – bez APZIŅAS klātbūtnes (jo vajag, jo citi tā dara, jo jānomet kilogrami, jo kāds lika utt.).


BIEŽI, ĻOTI BIEŽI un DAUDZ VAIRĀK par cītīgu un sevi šaustošu vingrošanu cilvēkam ir nepieciešams maigums, mīļums, glāsti, pieskārieni, pieņemšana un samīļošana.


Katram ķermenim ir vairāki nepiemēroti vingrinājumi, kuri skaitās LABI un VESELĪGI un IR labi un veselīgi citiem. Tos noskaidrot var tikai cilvēks pats – tos darot.

Ceļā uz atbrīvošanos no sāpēm cilvēkam VAR palīdzēt viņam aizliegtie un it kā nepiemērotie vingrinājumi.


Cilvēki nav bioroboti, kuri kopā var veikt vienādus vingrinājumus.

DARBOŠANĀS AR ĶERMENI GRUPĀS ir piemērota cilvēkiem, kuri jau nogājuši lielu gabalu ceļā pie sava ķermeņa – mīlot un uzticoties sev daudz vairāk nekā instruktoram. Bet labu instruktoru vajag. Un tādu, kurš patīk arī kā cilvēks.

Fiziskā ķermeņa NOVECOŠANA NAV APTURAMA arī tad, ja tas regulāri tiek kustināts.

BAUDA, PRIEKS, RELAKSĀCIJA un VIEGLUMS ir tieši tikpat svarīgi kā ķermeņa vingrināšana un kustēšanās. Arī pārvingrojies cilvēks var būt dusmīgs, saskābis un nelaimīgs.

VISĀ PASAULĒ NAV NEVIENA CILVĒKA, kurš mums varētu pateikt, kā mums jādzīvo, un nav neviena, kurš pateiks vienīgo pareizo atbildi – kā jāvingrinās. TĀPĒC, lai nonāktu kontaktā ar savu ķermeni, IR JĀMĒĢINA PAŠAM – DAUDZ, DAŽĀDI, DAŽĀDĀS VIETĀS, PIE DAŽĀDIEM SPECIĀLISTIEM.

Cilvēki ar dažādām ķermeņa problēmām un sāpēm, paturot atbildību par savu ķermeni paši savā pusē, apstaigā pusi pasaules, apēd "pudu sāls" un kļūst par sava ķermeņa LABĀKAJIEM DRAUGIEM UZ MŪŽU.

UN. LAI IR SLAVĒTI VISI ĶERMEŅA PRAKŠU VADĪTĀJI! Ticiet man, viņiem bieži vien galvā ir liela jautājuma zīme un sajūta, ka “ir līdz brošai”. Bet bez tā visa arī nevar.

SAVU MUGURU es izārstēju daudz un dažādi atslābinoties, stiepjot fasciju ķermeni, staigājot ar spirāldinamikas tehniku un ar masāžām. Te vēl varētu piebilst – IZĀRSTĒŠANĀS LĪDZ GALAM NEPASTĀV. Cilvēkam sava veselība jeb iekšējais līdzsvars ir jāuztur nepārtraukti.

APZINĀTS, IZKUSTINĀTS, CAURLAIDĪGS ĶERMENIS ir caurlaidīgs arī enerģētiski.

ENERĢĒTISKĀS AIZSARDZĪBAS un ATJAUNOŠANĀS TEHNIKAS jeb MEDITĀCIJAS es lietoju, bet par tām publiski tomēr nē. Varbūt kādreiz kaut kur šaurā lokā.

VAI TĀ VISA IR TAISNĪBA? NĒ. Tas ir “viedās audzinātājas” rezumē šodien. Pirtī un pie upes. Rīt varbūt būs cits.