Ķermeņotāji

Šodien pirtiņās – publiskajās, atkal un atkal kaifoju par to, cik daudz ir cilvēku ĶERMEŅOTĀJU! Krieviski ir labs vārds – "ķeļesņiki", no tā arī radās mani “ķermeņotāji”.



Nonākot cilvēkos, skatoties kādus video rullīšus vai jebkur citur, – ātri vien sajūtu, vai cilvēks ir ķeļesņiks vai nav. Man tas ir piedodams pie profesionālā kretīsima, bet kopumā man tas ir kaifs. Ir kaifs ņemties ar savu ķermeni un palīdzēt citiem ņemties ar viņu ķermeņiem – iepazīt, apzināt, mīlēt, auklēt, lolot, vingrināt, stiept, rullēt, spirālēt, un tad vēl daudz kas cits paliek ķermeņotāju pašu ziņā – staigāt, dancāt, riteņot un vēl visādi kustēties un ar sevi darboties! Pirtoties, masēties un vēl, un vēl, un vēl.....


Un kā kaifo un murrā mūsu mīļās mājiņas – ķermenīši, kad mēs ar viņiem regulāri ņemamies un pievēršam viņiem uzmanību! Kā priecājas un kaifo mūsu dvēselītes, kad viņu mājiņas ir vingras, kustīgas un caurlaidīgas!


Man visi ķeļesņiki patīk – gan muskuļotie fitnesisti, gan izstieptie jogīši, gan jestrie dejotāji, gan cigunisti, peldētāji, 10000 soļu staigātāji, gan azartiskie orientieristi un visi citi, kas bez ķermeņošanās savu dzīvi nevar iedomāties. Un nav tak no svara, cik garš, īss, tievs vai apaļš. Galvenais, ka vesels, kustīgs, lustīgs un laimīgs savā lolotajā ķermenī!

Tā es te otrdienas vakarā kaifoju un filozofēju pēc pirtiņām. Un gatavoju nodarbību saturu tuvākajām dienām un mājasdarbus spirāldinamikā nākamnedēļai Berlīnē. Ķermenim par godu!


Mīļie, lai visi esam veseli savos mīļajos ķermeņos! Lai dodam viņiem visu pašu labāko! Tas nav grūti. Tas ir kaifs!